Izvēloties datu glabāšanas ierīci, kalpošanas laiks ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā. Tāpēc šajā rakstā tiks sīkāk aplūkots cieto disku, SSD disku un USB zibatmiņas disku kalpošanas laiks.
Neviens nevilcināsies pieņemt gadījumu, kad nesen iegādāts disks tiek bojāts. Diska bojājums nozīmē ne tikai to, ka disks vairs nav lietojams, bet arī cietīs iekšējie dati. Tādēļ, pat vienkārši datu aizsardzības labad, izvēloties piemērotu datu glabāšanas ierīci, jābūt piesardzīgam, ņemot vērā ierīces kalpošanas laiku. Šeit mēs aplūkosim trīs visbiežāk sastopamos datu nesēju veidus – cieto disku, SSD disku un USB zibatmiņas disku. Taču vispirms ir vērts pieminēt, ka visu trīs veidu kalpošanas laiku nevar garantēt 100%, jo pastāv daudzi negatīvi faktori, kas var paātrināt diska degradāciju un pat izraisīt diska bojājumus zibatmiņā.
Cietā diska
Runājot par cietajiem diskiem, visievērojamākā šāda veida disku iezīme ir kustīgo daļu klātbūtne. Datu nolasīšana šādā diskā notiek caur kustīgu sviru ar magnētisku galviņu. Tādējādi cietais disks ir pakļauts galviņas triecieniem, proti, galviņai pieskaroties un skrāpējot diskā esošo pamatni. Šādas problēmas var izraisīt dažādi faktori, piemēram, strāvas padeves pārtraukums, fizisks trieciens utt.
Saskaņā ar saistītiem pētījumiem aptuveni 5 procenti cieto disku var sabojāties pirmajā gadā, taču šādos gadījumos, visticamāk, vainīgie ir ražošanas defekti. Kā parasti, parasts cietais disks var kalpot aptuveni 4 gadus. Turklāt, ja šo disku neizmantojat bieži (citiem vārdiem sakot, jūs tajā vienkārši saglabājat datus un pēc tam noliekat malā), tas kalpos ilgāk. Lai gan cietais disks datus glabā magnētiski, ja vien to turat prom no citiem magnētiskiem avotiem, šis disks ir diezgan stabils. Tādējādi cietais disks ir piemērotāks ilgstošai glabāšanai.
Cietvielu disks
Atšķirībā no cietā diska, cietvielu diskā nav kustīgo daļu, kuras aizstāj ar zibatmiņu mikroshēmām. Tādējādi tas ir pasargāts no galvas sitiena, un magnēti to neietekmēs. Bet tas nenozīmē, ka cietvielu disks var kalpot ilgāk nekā cietais disks. Tā kā cietvielu disku veido elektronika, tas ir diezgan neaizsargāts pret strāvas padeves pārtraukumiem. Tas var izraisīt ne tikai failu korupciju, piemēram, PST bojājumi, bet arī pamatīga diska kļūme.
Normālā situācijā cietvielu diska kalpošanas laiks ir atkarīgs no ierobežotajiem rakstīšanas cikliem, piemēram, no tā, cik reizes tajā var ierakstīt datus. Kad beigsies laiks, cietvielu disks spontāni neizdosies. Sakarā ar to, ka cietvielu disks izmanto zibatmiņu, šāda veida disks ir daudz piemērotāks ikdienas datu glabāšanai, atšķirībā no ilgtermiņa glabāšanas cietajā diskā. Saistītie pētījumi rāda, ka cietvielu disks var ilgt no 3 mēnešiem līdz pat 10 gadiem.
USB zibatmiņa
Līdzīgi cietvielu diskam, arī USB zibatmiņā tiek izmantota zibatmiņa. Tādējādi tam ir līdzīgi jautājumi kā cietvielu diskdzinim. Precīzāk, USB zibatmiņas diskā nav kustīgu daļu, un tas ir ierobežots līdz ierobežotam rakstīšanas ciklu skaitam, kas parasti ir no 3000 līdz 5000. Bet, tā kā USB zibatmiņas diskā parasti tiek izmantoti lētāki atmiņas moduļi, tas ir mazāk uzticams nekā cietvielu disks.
Kā parasti, USB zibatmiņas disks mēdz izgāzties ilgi pirms rakstīšanas ciklu ierobežojuma beigām, jo šāda veida disku bieži izmanto, lai pārvietotu datus no vienas vietnes uz otru. Šajā gadījumā lētāks USB zibatmiņas disks, visticamāk, ir pakļauts fiziskiem bojājumiem. Tādējādi normālā situācijā dzīves ilguma ziņā cietvielu disks uzvar.
Autora ievads:
Šērlija Džana ir datu atkopšanas eksperte DataNumen, Inc., kas ir pasaules līderis datu atkopšanas tehnoloģiju, tostarp mdf korupcija un perspektīvas remonta programmatūras produktus. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet vietni www.datanumen. Ar